Vai Jūs zināt, ar kādu ātrumu aug mati?
Patiesībā tas nemaz nav svarīgi, man vienkārši vajadzēja atrast veidu, kā Jūs pēc tik ilgiem laikiem uzrunāt. Un, jā, ja nemaldos, pareizā atbilde ir 1 nm/sekundē! :)

Jums nav gadījies kaut ko darot vienkārši tā iedomāties:
Eu, bet es esmu cilvēks! Es esmu dzīva un saprātīga būtne. Es esmu radīts, lai paveiktu ko lielu!

Man kaut kā periodiski ienāk prātā šāda veida domas. Tad pilnīgi garastāvoklis uzlabojas, un ar divtik lielu degsmi gribās turpināt iesākto mazsvarīgo darbību.

Ko Tu gribi paveikt savā mūžā?

Varētu pat būt, ka manas vēlmītes ir diezgan pieticīgas uz pasaules fona. Tikai viena lieta- es vēlos būt laimīga!

Es vēlos katru rītu priecāties par jauno dienu (kas jau principā arī notiek), vēlos sev apkārt īpašus cilvēkus, kurus es saprotu un kuri saprot mani, vēlos vairs nekad nesveicināties ar cilvēkiem, ar kuriem jūtu abpusējas nesimpātijas. Es vēlos brīvību. Rīcība, kuru neviens nekomentē, cilvēki, kuri nav divkosīgi, aprīlis, kurš netēlo februāri.

Tieši tikpat haotiski kā domas man galvā..
Paldies!

Jūsu tik daudz, bet es tikai viena :)

Čiliņā!

Nu jā, gadījās man darbā ļoti interesantā veidā nokrist.
Tad nu stāstu Jums visu stāstu no sākuma. Cepu piciņu. Kā gadījās, kā ne, manas kedas šņore aizķērās aiz kaut kāda neliela veidojuma zem ledusskapja, tieši tajā pat brīdī, kad es biju ieplānojusi skriet pie Zandas un iztroļļot viņu. Tad bija tas brīdis, kas, kā likās, vilkās mūžību, bet patiesībā bija tikai dažas milisekundes garš- ziniet, kad pirms kritiena ir tāds momentiņš, kad nav skaidrs, vai būs kritiens vai tomēr sanāks noturēt līdzsvaru. Nu, re, kā- līdzsvaru noturēt tomēr nesanāca, tā vietā bija kritiens ar skaļu būkšķi. Lieki piebilst, ka uzreiz pēc tam vajadzēja skriet pie Elīnas un skatīties šo skaistumu kamerās- atkal un atkal, un atkal. ;D Vakarā šo video, protams, bija jāparāda nakts maiņai, nu tā, lai pilnīgi visi ir redzējuši manu zvaigžņu stundu.

Tagad katru kāju rotā zilums, bet mani laimīgu dara apziņa, ka es ar saviem klauna izgājieniem esmu sasmīdinājusi veselu baru ķenguru, tā lūk. :)

Divos vārdos: Kristīne Nezamova. ;D

Bet, ja pa nopietno, es ar Tavu atļauju to uzrakstīšu citu dienu, kad man uznāks lielā luste un iedvesma.
PALDIES ^_^
Mīlu Tevi, saulīt. :)

Oij, es nezinu..
Mana lielā vājība jau ir gari puiši, un mums tādu skolā pamaz. :D
A var, es nesaukšu konkrēti vārdos? Jo, nu, katrs puisis, kas pasmaida jau ir savā ziņā pievilcīgs un apburošs. Tātad, puiši, lūdzu, uzvelkam savas smaidīgās sejas un- uz priekšu. ;)

Vladimirs Komarovs. ;D

Man jau vispār pēdējā laikā putni ir diezgan tuvs temats. No sirds un dvēseles mīlu KAIJAS! Jo tās šad tad mēdz runāt. Un tās dziesmas jau arī viņiem visiem ir skaistas! Kas gan var būt labāks par klusu un jauku putniņu dziedāšanu pie auss… (How sick was that? ;D)

Ar Zandu atkal runā kaijas.
Opā, ZandaStyle. :)

Es gribu tā viegli, viegli…

Vakar vai pirms veselas mūžības. Lietus lāse vai okeāns. It kā jau viens un tas pats, un tomēr.

Fakts: Diennaktī ir 24 stundas

Man patīk spēlēties ar šo apgalvojumu. Diennakts. Tātad, diena un nakts. Pēc visiem godaprāta principiem šos divus dučus stundu vajadzētu sadalīt kā 12 un 12. Divpadsmit dienai un divpadsmit naktij. Tomēr man tā nepatīk. Lai gan man vienmēr gribās, lai visiem viss ir labi, lai vienmēr tiktu ievērots godīgums, tomēr šis laikam nebūs tas momentiņš. Es gribu sacīt, ka diennaktī ir 24 stundas, un no mums pašiem ir atkarīgs, cik veltīsim dienai un cik- naktij.

Tāda maza domiņa. Lai tad tagad viņa dzīvojas pa blogu. :)

Rekur mana un Ernesta mīļbilde.
Nav jau tā, ka Everestiņam jau aizdzerta seja. :D

MAN ir palaimējies ar viņiem! :)
Oij, šeit jau daudz vajadzēs stāstīt…

Es mīlu savu Karīnu. Cilvēks, kam es varu zvanīt 20 reizes dienā, prasīt visstulbākos jautājumus, viņas viedokli par manām sviestainajām domām, vai vienkārši muldēt par to, kā man iet. Es ticu, ka viņa mani saprot, tā pa īstam.

Kristīne ir spridzeklītis. Viņa mūžīgi to vien dara, kā ārdās (pozitīvā nozīmē). Ar viņu vienmēr var sarunāt darīt blēņas. ;D Bez tam, viņa vienmēr visu zina.

Īpaša vieta manā sirdī ir Betai. Tāda piemīlīga saulīte, kura nepieciešamajā brīdī atnāks un vienkārši samīļos- vienkārši tāpat.

Man patīk Agnese. Viņa izstaro tādu patīkamu mieru. Kad viņa klusītiņām pielavās, lai kaut ko pajautātu, es tā vienmēr pie sevis sasmaidos, jo viņa vienkārši ir tāda silta personība ar ļoti labu gaumi un stila izjūtu, vispār skaista- gan iekšēji, gan ārēji.

Mani apbur abas Ievas. Tas, ka viņas ir katra savādāka, bet abas divas man ļoti mīļas. Patīk klausīties Ievas U. pozitīvās idejas un domas, un Ievas N. jociņus vai mīlīgo sūdzēšanos par pasaules netaisnībām.

Ar Elīnu man ir īpaša saikne. Patīk vienkārši kā viņa runā. Mūžam atcerēšos sviestainās (labā nozīmē) kulturoloģijas stundas.

Diana ir interesanta. Tāda īpaša meitene, ar kuru var smieties par neko un runāt par nopietnām lietām.

Otra Agnese man vienmēr saistīsies ar 9. klases eksāmenu, Zaku Efronu, rīta sarunām pie skapīšiem. ;D

Alīna un Katrīna ļoti labi zina, ka man patīk Gustavo un cieš no manas skaļās dziedāšana pie skapīšiem. Tā mīlīgi. ;D

No puišiem es cienu un mīlu Oskaru, Osvaldu. Man patīk, ka Artūrs ir tāds glamūrīgais un Jančš ar savu mūžīgo nesaprotamo un smieklīgo spriedelēšanu. Aivaram arī ir kaut kas nenormāli pievilcīgs.

Nu re, kā! Es nezinu, varbūt kādu arī piemirsu pieminēt, bet nu vairāk vai mazāk es mīlu visus. Ar dažiem varbūt nav tas kontakts tā pa īsto izveidojies, diemžēl. Un tā. :)